Doktore Džoanna Budviga nodzīvoja 95 gadus! Gribat nodzīvot tik pat daudz? Tas ir tik vienkārši!
Vienkāršs jautājums: kāpēc mēs ēdam?
Un tā, mēs ēdam, lai varētu eksistēt.
Tieši šādam mērķim tiek patērēta barība.
Taču, reizēm liekas, ka cilvēki jau sen aizmirsuši par vienīgo pārtikas produktu sūtību?
Taču tā vietā, lai aplūkotu ēšanas procesu kā tādu pašu nepieciešamu funkciju, kā miegs un elpošana, pret ēšanu attiecamies tikai kā savu vēlmju apmierināšanas funkciju, bet nevis izsalkuma apmierināšanu.
Diemžēl galvenais šīs vērtības kritērijs kļūst nevis produktos esošie derīgie elementi, kas būtiski nepieciešami organismam (piemēram – Omega), bet gan tas, kādā veidā barība atbilst mūsu garšas iegribām, bet arī brīžiem ne ar ko nemotivētām kaprīzēm.
Dietas: dabīgās vai mākslīgās?
Tā kā priekšstats par barības īsteno sūtību un pašu ēšanas procesu izrādījās visai izkropļots, nav brīnums, ka pasaules civilizētākajās valstis patlaban ir tendence radīt mākslīgās dietas.
Šāda dietologu pieeja noveda pie cukura, maizes un citu graudaugu (tādu kā rīsi, mieži un tml.) rafinēšanas un demineralizācijas, augļu, gaļas un zivju konservēšanas…
Diētiskie džemi mums aizstāja svaigos augļus. Diētiskie maisījumi – svaigu dārzeņu salātus.
Un pat, ja dārzeņi tiek izmantoti mākslīgajās dietās, tad tos nemainīgi izmanto vārītā veidā, tādejādi liekot tiem zaudēt cilvēka veselībai pašas vērtīgākās īpašības.
Tie , kas nekad neaizdomājas par tamlīdzīgām lietām, svēti tic, ka mākslīgā un rafinētā barība ir tik tiešām normāla un nav vērts par to uztraukties. Galu galā, „ēdiens paliek ēdiens”… Un arī daži medicīnas spīdekļi nomierina: „Ēdiet to, kas jums patīk!”. Taču…
Ar katru gadu civilizētajai Rietumu pasaulei, pārpildītai ar visiespējamākajiem „diētiskajiem pārtikas produktiem” no milzīgā ražotājfirmu klāsta, kļūst arvien skaidrāk saskatāms, ka mākslīgā un koncentrētā barība var kļūt par nopietnu saslimšanu iemeslu.
Lūk, kādēļ ārsti, kuri praktizē tajās pat valstīs ar ārstniecības metodēm, kas satur dabiskos produktus un kuri nozīmē saviem pacientiem dietas no dabiskiem produktiem, pēdējos gados sasnieguši pēdējo desmitgažu laikā ievērojamu progresu tādu slimību ārstēšanā kā, tuberkuloze, diabēts, nieru un sirds slimības, tai laikā, kad akadēmiskā medicīna novērtēja cilvēkus, kuri slimoja ar šādām saslimšanām, kā neārstējamus.
Pozitīvs rezultāts tika sasniegts, pateicoties tam, kādu tieši pārtiku un kādās kombinācijās nepieciešams lietot slimam cilvēkam, lai sasniegtu vislabāko rezultātu cīņā ar viņa slimību…
Doktores Džoannas Budvigas metode.
„…mani joprojām satriec to praktizējošo ārstu skaits, kuri izplūst skeptiskā smīnā, kad slimam cilvēkam tiek nozīmēta speciāla diēta kā ievērojama komponente alternatīvajai terapijai. Diemžēl viņiem nav pietiekošas informācijas un vēlme uzzināt, ar kā palīdzību gadu tūkstošiem mediķi veiksmīgi ārstēja cilvēkus un ar kādiem „burvju līdzekļiem” smagi slimie izveseļojās un piecēlās, atguva veselību, izārstējās pagājušajos gadsimtos un izārstēsies arī turpmāk…” Doktore Džoanna Budviga.
Īsumā par doktori Džoannu Budvigu.
Doktore Džoanna Budviga (Johanna Budwig), (1908.gada 30.septembris – 2003.gada 19.maijs), septiņas reizes (!) nominēta kā kandidāte Nobela prēmijas saņemšanai, bija kvalificēta vācu farmakoloģe, ķīmiķe un fiziķe, strādāja Taukvielu izpētes institūtā (Vācijā) par galveno konsultantu.
Džoanna Budviga veltījusi visu savu garo mūžu onkoloģisko slimību pētīšanai, ir zinātniskā darba „Lineļļa kā efektīva palīdzība artrīta, sirds slimību, vēža un citu saslimšanu ārstēšanā” un tika uzskatīta par vadošo speciālistu Eiropā šajā jomā.
Lini un biezpiens dara brīnumus.
Zinātnes vēsturē Džoanna Budviga iegāja kā lielākais bioķīmijas speciālists, vadošais speciālists-eksperts tauku bioķīmijas un neaizstājamo taukskābju jomā, farmakologs, ārsts, ar doktora grādu ķīmijā.
Pēc trīsdesmit gadu pētījumiem Džoanna Budviga atklāja, ka vēža slimniekiem pēdējā slimības stadijā, vienmēr bez izņēmuma, pastāv svarīgāko neaizstājamo ingredientu deficīts, substances ar nosaukumu – fosfatīdi un lipoproteīni. Veselu cilvēku asinīs vienmēr šie neaizstājamie ingredienti ir pietiekošā daudzumā. Pie to deficīta vēža šūnas sāk neapturami vairoties.
Onkoloģisko slimnieku asins analīze uzrāda dīvainu zaļgani-dzeltenu substanci, veselīgu sarkanu asiņu ar hemoglobīnu – skābekļa transportētāja, vietā, kas arī izskaidro vēža slimnieku anēmiju un nogurumu.
Šis negaidītais atklājums noveda Budvigu pie viņas teorijas.
Viņa atklāja, ka ar dabīgu produktu palīdzību, trīs mēnešu laikā audzējs sāka samazināties. Savādie zaļganie elementi asinīs sāka samazināties, to vietā parādījās veselās sarkano asins ķermenīšu šūnas ar fosfatīdiem un lipoproteīniem.
Nogurums un anēmija atkāpās un atgriezās dzīves enerģija. Vēža simptomi, aknu disfunkcija un diabēts pilnībā izzuda. Doktore Budviga atklāja dabīgu veidu, kā atjaunot slimnieku dzīvībai tik svarīgās neaizstājamās taukskābes, kuri cieta no to deficīta asinīs.
Vienkāršam divu produktu savienojumam var būt ne tikai preventīva loma slimības draudu novēršanai, bet tas var izārstēt jau saslimušos.
Aukstās spiedes lineļļa kopā ar mājas biezpienu guva panākumus tur, kur lielākā vairumā klasiskie medikamenti nevarēja palīdzēt.
Pēc 10 gadu solīdu klīnisku pētījumu veikšanas, „Budvigas protokola” dietas izmantošana, kā vēlāk to nosauca, pierādīja savu terapeitisko vērtību vēža, miokarda infarkta, aterosklerozes, aknu disfunkcijas, čūlas slimības, artrīta, ādas ekzēmu, vecuma degradējošo slimību un autoimūno slimību novēršanā un ārstēšanā.
Dieta, kas sastāv no divām ēdamkarotēm lineļļas ar tasi biezpiena, veiksmīgi tika izmantota Eiropā, bet 1990.gadā onkologs Dr. Roehm paziņoja, ka dotā diēta ir vissekmīgākā pretvēža diēta pasaulē.
Budviga savos pētījumos atklāja „slikto” tauku postošo ietekmi uz veselību, tai skaitā plaši izmantojamo hidrogenizācijas metodi (piemērs – margarīna, visai bīstama produkta cilvēkiem ar onkoloģiskiem riskiem, ražošana).
Budvigas zinātniskie uzskati un priekšstati visas viņas dzīves laikā bija pakļauti uzbrukumiem, bet pēc tam saskaņotai oficiālās medicīnas klusēšanai, saistītai ar abpusējām pārtikas industrijas un farmakologu interesēm.
Kā atceras Klifs Bekuits (Cliff Beckwith), bijušais Budvigas pacients, kuru viņa 10 gadu laikā novēroja sakarā ar prostatīta vēzi, tika iedokumentētas ap 1000 veiksmīgas slimības vēstures vēža izārstēšanā.
Taču, onkoloģijas farmakoloģiskā industrija ignorēja visus Budvigas sasniegumus.
Bez tam, viņas zinātniskās metodes nesa nopietnu triecienu pārtikas rūpniecībai tauku ražošanas jomā.
Budviga uzskatīja, ka nav pieļaujama jebkādu rafinēto tauku, tā saucamo mākslīgo tauku (margarīns, majonēze) izmantošana, kurus iegūst hidrogenizācijas vai daļējas hidrogenizācijas rezultātā. Visus šos taukus organisms, sirds muskuļi atgrūž, izraisot bojājumus, tai skaitā šūnu līmenī.
Slikto tauku sarakstā Budviga iekļāva arī konditorijas izstrādājumu izgatavošanai plaši izmantojamos nepiesātinātos taukus.
Pēc viņas domām lietošanai pieļaujami ogļūdeņraži, kuri satur dabīgo cukuru: āboli, vīģes, bumbieri, vīnogas. Nav pieļaujama rafinētā cukura izmantošana visos makaronu izstrādājumos, baltmaizē, treknajā gaļā, ceptos un konservētos produktos.
Praktiski visiem, lai saglabātu normālu veselību ieteicams katru dienu lietot, kā minimums, 100 gramus biezpiena ar 5 gramiem lineļļas.
Saskaņā ar Budvigas diētu, brokastīs varētu būt iekļauts medus, sajaukts mikserī (blenderī) ar organisko aukstas spiedes lineļļu (šāda eļļa jāuzglabā tikai ledusskapī), ar nelielu daudzumu silta svaiga (tikko slaukta) piena, (deficīta produkts mūsdienu urbanizētajā vidē) un svaigu graudainu biezpienu. Atļauts pievienot riekstus (izņemot zemesriekstus) un nelielu daudzumu svaigu sezonas augļu.
Vācijā tika izmantots patentēts sastāvs ar nosaukumu linomels (Linomel), kas sastāv no svaigi sasaldēta maltu linu, medus un sausā piena maisījuma. Linomels ar augstāk minēto blendera maisījumu, vai vienkārši blendera maisījums pēc augstāk minētās receptes – produkts jebkurā gadījumā jāapēd 10 minūšu laikā pēc pagatavošanas. Pretējā gadījumā notiek produkta oksidēšanās un tas kļūst kaitīgs veselībai.
Nepieciešams atzīmēt, ka Džoanna Budviga smagu saslimšanu gadījumos izmantoja maisījumu, kura sastāvā ietilpst 42 g lineļļas (3 ēdamkarotes) uz 100 g svaiga biezpiena.
Parastā ikdienas praksē šādu minēto produktu sastāvs kā preventīvs mērs tiek izmantots mazāks lineļļas daudzums uz lielāku biezpiena daudzumu.
Materiāls no mājas lapas: http://altermedicina.com